B   2024.

.......

bezmiegs aitas jau pārskaitījis
arī zirgus kazas un govis
griestos visas šķirbas izbakstījis
un arī istabas sienas
gultā ērtākās pozas izmēģinājis
un arī spilvenus groza
tad pēkšņi tas sadzird – ledusskapis
arī rūkā bez miega
un bezmiegs jau virina durvis
un tajā gardumus skaita
ak – es pats arī kā aita
bet bezmiegs ir maita
viena maita divas maitas ...

B   2024.

B   2023.

Balta taka mēnesgaismā
Man par tevi atgādina,
Kā pa ceļa putekļiem
Steidzies mani atstāt.
Neredzamas pēdas tajos
Lietus lēnām noskalos.
Taka balta mēnessgaismā,
Tikai nenāc atpakaļ!

Brauc vilciens no Rīgas uz Sloku,
Un logos zib priedes un mājas;
Sēž vagonos dažādi ļaudis,
Kuri skatās un čamda
Savus telefonus.

Brauc vilciens no Slokas uz Rīgu,
Un pasažieriem nodurtas galvas;
Varat aizklāt viņu vagoniem logus,
Tikai neatņemiet
Cilvēkiem telefonus.

burt burt
mīlestību nepieburt
iet iet
projām neaiziet
sist sist
visu nenosist
kliegt kliegt
sāpi neizkliegt
dot dot
vienaldzību nepiedot
zust zust
naidam neizzust
vilt vilt
visu nepievilt
krist krist
varat nepiekrist

bridīsim pieneņu laukā
un plūksim cik spēsim
ziedus tik neprātīgi
ka laimīgi kļūsim
ar katru mirkli
ik ziedkausā
mēs divatā

..........
Balts sniegs uz kokiem
Manā pagalmā
Tur nosaluši zvirbuļi
Un vārnas tekā
Pa brītiņam caur mākoņiem
Spīd saulīte
Un sētnieki ar lāpstām staigā
Es sēžu siltā istabā
Un jūsmoju par ziemas priekiem
Kur piesnigušas kupenas
Un tajās bērni klaigā
Kur ielās sniegs ar sāli putrā
Pa kurām braukā traktori
Ar lāpstām priekšā
Tik ātri satumst vakari
Ka kāpju savā sniegbaltajā gultā
Jo tur jau mani miedziņš gaida
Ar sapņu biezu puteni
Pa kuru vārtīšos jau miegā

......
Brienu pa sniegu
Un slīdu pa ledu
Jo sētnieks ar lāpstu un slotu
Jau nav visu laiku
Bet es varbūt esmu par jaunu
Lai smiltiņas birtu kurp eju
Un tāpēc ar prieku par ziemu
Es baltajā putenī lienu
Kur satieku lāpstu ar slotu
Un sētnieku pašu
Ar laimīgu smaidu
Jo būvē sev sniegavīru
Un saka lai ejot pa gaisu
Visi kas smejas par viņu
Un nu jau kopā ripinam nākamo bumbu
Ar smiekliem un sniegpārslu deju
Jo nav jau robežu striktu
Un vienmēr jau nevajag nopietnu prātu
Lai savu sniegavīru
Ar prieku salipinātu

baidos no nakts
jo ir jāguļ
bet reizēm nenāk miegs
kad ar domām kaujos
nepalīdz nekādas aitas
un gultā grozos
tāpēc ienīstu rītu
kad tikko aizmidzis
un jau jāceļas
piķis un zēvele
cik tas ir nežēlīgi
un neveru vaļā acis
bet traucē pulkstenis
tas nelietis
jau ilgi ņerkst
atveru acis
un ceļos
bailēs no nakts

bija viegli nomainīt ar citu
un nekad vairs tevi nesatikšu
jo manā varā aizsūtīt uz kapu
un nesodīts es palieku
bet pēkšņi nerodu vairs mieru
un savu nežēlību nožēloju
jo laimīgs biju katru dienu
par to ka tevi mājās sagaidīju
jo ja vien visu atgriezt spētu
es apsolu ka vairāk nebendēšu
bet paradīzē tevi nesatikšu
jo ellē gatavo man katlu

BIEDĒJU zaķus
BIEDĒJU bērnus
BIEDĒJU visu
Kas BAIDĀS

KOŽU riekstu
KOŽU sviestu
KOŽU visu
Kas ĒDAMS

VIRINU durvis
VIRINU maku
VIRINU visu
Kas VERAMS

SKATOS gleznu
SKATOS nāvi
SKATOS visu
Kas REDZAMS

PLIVINU brunčus
PLIVINU karogu
PLIVINU visu
Kas PLANDĀS

TVERU maizi
TVERU loku
TVERU visu
Kas ŅEMAMS

NOPLĒŠU lapu
NOPLĒŠU matu
NOPLĒŠU visu
Kas RAUJAMS

DARU darbu
DARU zīmi
DARU visu
Kas VEICAMS

PASTUMJU ratus
PASTUMJU galdu
PASTUMJU visu
Kas GRŪŽAMS

DODU roku
DODU naudu
DODU visu
Kas SNIEDZAMS

DOMĀJU viegli
DOMĀJU smagi
DOMĀJU visu
Kas FANTAZIJĀS

B   2022.

balts un melns
dambrete šahs
enģelis vai velns
balts un melns
tāds pelēks laiks
vai tu dzīvs vai beigts
balts un melns
kad šaubas māc
nevienam neesi vajadzīgs

Bēdas vētrās lūzt kā sausi zari
Un pie kājām zemē krīt.
Nestāviet man, skauģi, blakus,
Dabūsiet pa galvu -
Nepagūsiet savu malku salasīt.

Manu dzīves koku lauza visi.
Zaru, uz kā sēžu,
Cērtu pati un es krītu
Zāģu skaidās mīksti -
Par to kaudzi parūpējās skauģi.

Koku kurina un sildās visur -
Sadeg viss, ko vien var sacirst.
Dūmi izgaist vējā, izplēn pelni,
Pazūd atmiņas, bet paliek skauģi,
Kuri pamet celmu un jau zāģē citu.

Balts klusums
Un miers uz robežas.
Aizputinātas pēdas
Jau vakar nokusušas.
Tikai šodien jaunas aizgājušas –
Tādas nemierīgas meklētājas,
Jo tām kājām savās mājās
Kurpes spieda kājas.
...
Manus zābakus
Ir uzvilkušas nekaunīgas kājas
Un pastaigājas.
Jo manas ir paklausīgas –
Basas pēdas.
...
Manas mājas piestaigātas,
Jāsāk viss no jauna.
Aunu savas pastalas –
Jādzen projām svešās kājas.
...
Savelk rētas, sadzīst pēdas,
Arī zābaku un kurpju pilna māja.
Tikai, kāpēc man vēl basas kājas?
.....
Mājā atkal kādas
Svešas pēdas vazājas.
Es tik pinu vīzes, taisu pastalas.
Manas kājas nogurušas -
Basas malā stāvētājas.
Beidzot jāsaņemas,
Jādodas un jāņem savus zābakus.
Manas mājas.

birokrātijas masa
kā postoša plūsma
jo iztek visur kur sūta
un tai nav neviena krasta
kurā neviens neko neprasa

būs reiz jāiet tur kur tumsa stāv
tik pacieties mazliet kad dzīve riet
jo katru rītu koša saule aust
un debesjumā dienas gaitā iet

bet nav ko gaust un raudāt
un priecājies ka tev vēl gaisma ir
jo katru vakaru tur tumsā saule krīt
lai ausmā satiktos ar tevi rīt

balta kaija jūras klājā
klaigā savā nodabā
vārna sudrabotā liedagā
ķērkā balsī nejaukā
devītajā putu vilnī
kaija ceļas gaisā
viļnu plūsmā krastā
vārna vairīdamās lēkā
tagad abas maizi knābā
kuru kāda tante izmētā
kaija vārna viena otru gaiņā
ķeras lielākajā kumosā
vēja šalkas spalvas plūkā
saule pazūd mākonī
tante aizbēg mājā
zeme peldas negaisā
debess nogrimst jūrā
klusē putni kāpu krūmā
maize izjūk ūdenī

Brienu rozēs, kurās ērkšķi plēš,
Un vēl brīnos savās sāpēs,
Jo es saminu tos ziedus,
Kurus vējš vēl neaizpūš.

Rožu raksti skaistās dzejās,
Kurās asaras birst ziedlapās.
Bet es plūcu svešus maldus
Un tos redzu savos spoguļos.

Rozes ir visgreznākās -
Teic, ka karalienes tās;
Tikai es vēl sajūtu,
Ka ir ērkšķos tinušās.

Bez skaņas
Bez maņas
Bez domāšanas
Bez vaļas
Bez jēgas
Bez vajadzības
Bez ziņas
Bez miņas
Bez saprašanas
Bez jebkādas
Bez izejas
Bez sirdsapziņas

bēgu pēdējo reizi
no tevis
no sevis
no citiem
no visiem
dodos nākamo reizi
uz kaut kurieni
uz turieni
uz nekurieni
palieku jau kuro reizi
ar kaut ko
ar neko

B   2021.

beidzot skrienu savu pēdējo puteni
un steidzoties zemē saminu ziemu
man ir tikšanās ar nākamo pavasari
bet redzu kā to apskauj viltīga saule
tāpēc apstājos ceļā satiktos bērzos
un saldajās sulās to rūgtumu raudu

Beidzot pametu smaguma vietu
Ar šauru ikdienu un kaimiņu runām,
Tai blakus nervozu mašīnu dunu
Pa akmeņu plikajām pilsētas ielām.
Nu beidzot es laimīga brienu
Pa mežu, pa pļavu, pa lauku ceļu
Uz savām mīļajām mājīgām mājām
Ar siltu pavardu, ar istabām plašām
Un visam apaļu galdu pa vidu.
Te viegli eju savu likteņa gaitu
Ar skatienu taisnu un valodu laipnu
Pa namu, pa sētu, pa ciemu,
Pa putekļiem, rasu vai sniegu,
Vai lietus ūdeņu paltīm un dubļiem
Cauri miglas vai puteņu vāliem,
Un baudu gan sauli, gan salu.
Pa tumsu, pa gaismu, pa krēslu
Vai nu zvaigznes vai pienenes skaitu,
Vai putnu dziesmām pierakstu vārdus,
Vai tikai skrienu ar draiskajiem vējiem.
Nu beidzot es daru, ko vēlos un varu,
Jo tagad dzīvoju savu patieso laiku
Ar mīlestību, ar saskaņu, ar dabu.
Es tagad esmu uz zemes,
Lai darītu pasaulei labu.

B   2020.

......
Bailes no drosmes,
Baidos, ka nesapratīs?
Bailes rīkoties,
Baidos, ka kļūdīšos?
Bailes, bailes,
Bailes, ko cilvēki teiks!
Bailes tik lielas,
Ka jau baidos baidīties.

Kopkrājums - KLUSUMS

......
Bēdu bedres aizbēru
Ar cerību kalniem,
Nu apkārt plašumi,
Ka nezinu, ko darīt.

Kamēr gāju un kritu,
Vai kalnos rāpos,
Vēl neko nesapratu,
Ka viss tik līdzsvarots.

Likās, ka bedres dziļas
Un kalni par augstiem,
Bet tagad viss līdzens,
Un man nav kurp doties.

B   2020.

........
beidzot satiku dzeni
lai kaļ manu stumbeni
un izvelk to tārpu
kurš grauž manu serdeni
bet dzenis kaļ tikai zaru
to pašu ar kuru māju
ar kuru palīgā saucu
un tagad saprotu savu
kļūdu un laboju ko varu
jo mani noskaldīs pliku
ar pārprastu palīdzību
salīgšu mieru ar tārpu

Kopkrājums - MANU DOMU PIESKĀRIENS

B   2019.

B   2019.

B 1980-tie

(mani pusaudzes dzejoļi)

B 1980-tie

B 1970-tie

(manas bērnības dzejoļi - pirmie mēģinājumi)

Baltā, saltā ziema klāt,
Puteņi sāk putināt,
Baltā sniegā zemi klāt,
Ziemas miegā midzināt.
Pārslas krīt un krīt,
Lieli prieki mums būs rīt!

B