C   2024.

Cik daudz ir tie prinči:
Kam balti, kam melni,
Un, kam zirgi jau kleperi.

Jo zirgā tik viena ir vieta,
Kur izlepis princis jau sēž -
Es tādam neskriešu pakaļ.

Kam man tāds princis
Un ceļā nodzītais zirgs -
Tādu nemiers vien dīda.

Lai jau tas princis jāj citur
Savas naivules meklēt,
Jo negribu zirgu starp kājām.

Labāk jau kājāmgājējs:
Kurš nejāj projām nekur,
Un apķēris mani vien tur.

Pacelsim glāzes par viņiem,
Kam sirdis mīļumā ganās,
Un nav iemesla jādelēt citur.

C

cik labi ka es neatrodu mīlu
un man tāpēc nenodara pāri
es varu brīvi vēzēt savus spārnus
un neviens tiem nonobradā galus

*****

cik maz ir dzīvē izdarīts
lai kristu zemē gandarīts
vēl gribu tajā lekt un skriet
bet tikai negaidīti kājas slīd
un nu jau spēka vairāk nav
uz labu savu dzīvi izmainīt
man atliek tikai sapņot cerēt
ka brīnumu vēl varu sagaidīt

C   2023.

......
cik šorīt saldi guļu
tā miedziņš nāk ka prieks
bet sētnieks pagalmu
sāk saskrāpēt ar lāpstu
un nevaru vairs gulēt
jo laukā beidzot snieg
un man ir prieks
par sētnieku un sniegu
tik pazudis ir miegs
bet es vairs neticu
ko ieraugu vai dzirdu
jo likās ka ar lāpstu
viņš biezu sniegu rok
bet paskatos pa logu
tur sniegs ir tik cik vārnai
noslaucīt to kārtiņu
ar spārnu vēdu

C  

C   2022.

cerība pievīla
kad neticēju
jo tā vēl cerēja
ka derēja
es to pametu
kad apnika
jo uzreiz gribēju
un vairs negaidīju
neko un aizgāju

Cik mokošas naktis bez tevis,
Jo spilvens kā akmens,
Un segas kā ecēšas duras,
Kad ilgās dilstu bez tevis,
Jo kalendāram datumi lieki,
Un pulkstenis velkas kā gliemis.
Bet, kad es tikšu pie tevis,
Tad diennakts būs vienīgi mirklis,
Jo tu vairs nespēsi gulēt bez manis.

C

Cilvēks cer uz mūžīgo mīlestību
Bet marmors ir cēls
Tad laižas eņģeļi cilvēkam līdzi
Un pacietīgi gaida
Lai šaubu tumšie akmeņi reiz
Pazemībā šķeļas
Un cilvēks saņem savu laimi
Aiz eņģeļa spārna
Bet mūžību gūstot pie kapa
Marmorā kalts
Kādu sargās sērīgs eņģeļa tēls

cēlais sapņu princis
braši atjāj izjāj aizjāj
un jau citu muļki jāj
labāk lai kā sapnis
paliek naivās domās
nekā dzīvē parādās

C   2021.

Cilvēk, kas tev te pietrūkst?
Jo gribi tik daudz
Un vēl vairāk!
Bet visu to nevari,
Ikdienā steigdamies,
Novalkāt, apēst un salauzt.
Cilvēk, vēl kādam nav gana?
Tavas skolas slēdz!
Tikai nepazūd
Mantas un veikali,
To reklāmas klausīdams,
Kļuvis kā slaucamais muļķis.
Varbūt kāds tikai prātā jucis,
Ka vajag un vajag.
Cilvēk, vai tu
Kā narkomāns kluvis,
Jo nespēj prātīgi dzīvot
Bez medijos diktētas devas?

C   2021.

C   2020.

.......
Cerība mirstot pēdējā?
Nē, tā nomirst kopā ar tevi,
Jo cerība vienmēr ir uzticama
Līdz pašam pēdējam mirklim.

Bet cerības var būt arī daudz
Un tās tevi cerībā apņēmušas,
Jo vēl ir cerības tām nenomirt,
Un ir cerības tev dzīvot tālāk.

Vēl ir cerība cerības piepildīt,
Un var vēl kopā cerības cerēt.
Tās viena otru vēl papildina
Un tevi bez cerības nepamet.

.....
Cik ilgi var sapņojot gaidīt
Cik ilgi var nemieru just
Cik ilgi var domas  sūtīt
Cik ilgi var atrasto nesaprast

Tik ilgi var sapņojot darīt
Tik ilgi var būt un neizdegt
Tik ilgi var debesīm stāstīt
Tik ilgi var turpināt meklēt

Tik cik ilgi var sapņus gribēt
Tik cik ilgi var dzīvi baudīt
Tik cik ilgi var paldies sacīt
Tik cik ilgi var to visu izturēt

C   2020.

.....
Čivina cilvēki
Kā tādi zvirbuļi,
Viņi grib lidot kā ērgļi,
Bet slēpjas kā strausi.
Trauc vārdi kā vētrasputni drosmīgi,
Bet rīcībā neveras spārni,
Tikai plivinās bailīgi,
Gluži kā tramdīti
Baložu bari.

cik labi un mīļi
tev azotē cieši
kaislīgi notverti
labrīta čuksti
laimīgi mirkļi
debesīs krīti

un netraucē lieti
un nebaida sali
mākoņi padzīti
ikrīta saullēkti
pasargā mani
azotē droši

KOPKRĀJUMS "PA VIDU RAUD KLUSUMS"

C   2019.

.......

CEĻU KRUSTOJUMS BĀRBELĒ
Uz daudzām pusēm lielceļi
Kad maza
Tur apjukusi stāvu
Ir patiesas vien debess puses
Kad paaugusies
Tur kaut ko saprast mēģināju
Šeit dzīves krustceles
Kad pieaugusi
Tur vienu ceļu esmu aizgājusi tālu
Te paliek izvēle
Kad klejojusi
Tur atkal raugos vai nav par vēlu

Kopkrāums - "PASAULES VĒJOS"

C   2019.

C 1990-tie

Cik ilgi var sapņot un gaidīt,
Cik ilgi var nemieru just...
Vai vērts tavu klātbūtni lūgt?
Un kā nastu atmiņas nest?
Es aizeju... lēni eju –
Gaidu, kad atpakaļ sauksi;
Bet klusums pa pēdām kā ēna lien.
Es aizgāju. Un atpakaļceļa vairs nav.
Tu paliki sevī lepns – un viens.

C 1990-tie

C 1980-tie

(pusaudzes dzejoļi)

Cik maz vajag,
Lai smietos,
Bet daudz, lai
Raudātu īsti.
Cik maz, lai
Dzīvotu priekos,
Cik daudz, lai
Saprastu dzīvi.

C 1980-tie