DZĪVĪBA LĒTĀKA
PAR NAUDU!?
Mēs
plēšamies par visu,
Ko
uzskatām par traucējošu,
Un
tāpēc uzvedamies ļauni,
Jo
esam izmisuma pilni.
Jo ir
gan karš, gan draudi
Un
savi ikdieniški notikumi,
Bet
gribam dzīvi laimes pilnu -
Tik
neprotam mēs baudīt laiku.
Kāpēc cilvēkam pasaulē vieta nepietiek?
Kāpēc jānogalina izdomāts pretinieks?
Kāpēc ierocim par maizi jāpaliek?
Kāpēc miers ir ienaidnieks?
Tāpēc nauda ir par daudz!
Tāpēc nekā svēta nav!
Tāpēc rīcībā ļaunuma daudz!
Tāpēc cilvēks kļuvis sev drauds!
Neprāta vara trakus rada:
Sakaitē prātus un sabiedrību,
Sagrauj pasauli, izjauc dzīvi.
Kam tas viss ir tik izdevīgi?
kaķis zaķis
kam vienalga angliski vai japāniski
bumbulis un aplis
kāds ir atombumbu nometis
ļipa aste
kaķa zaķa ēna aplī izplūdusi
atombumbas pleķis
apkārt ļipa veļas aste notrūkusi
japāniski angliski
nokrīt atombumba starptautiski
ne tu kaķis ne tu zaķis
vai tu bagāts vai tu nabags apaļš pleķis
atombumba
diktatoru niķis
kaķis zaķis
skraida starptautiski
aplis
punkts un pleķis
Šo dzejoli esmu uzrakstījusi savos pusaudzes gados (1980-tie), saskatījusies padomju filmas par karu. Nekad nebiju domājusi, ka tas varētu būt tik aktuāls Eiropā nākamajā gadsimtā un, kas ir agresors? - Krievija.
Onkol, netver pēc šautenes –
Es vēl tik mazs,
Ļoti gribu spēlēties
Uz šīs saulainās pasaules!
Onkol, netēmē uz mani –
Es gribu dzirdēt pasakas,
Gribu iet rotaļās,
Un aizmigt pie mā! .. (–miņas) ...
Bet šis dzejolis ir tapis 1970-tajos gados - viens no pirmajiem dzejoļiem, kurus sāku rakstīt ar 1975.gadu.
Ja tevi māc šaubas,
Ieskaties bērnu mirdzošās acīs –
Kāda tur pasaule gaiša un mīļa,
Ka bailes pat izkapti trīt.
Raugos baltajās debesīs,
Kur pūkaini mākoņi stāv,
Tur tos zili sarkanās strīpās
Jau gabalos sadala vējš.
Bet tik ļoti gribu, lai tajās
Bez apšaudēm saule spīd,
Un miera pilnajās naktīs
Tur mēness starp zvaigznēm klīst.
SKAITĀMPANTIŅŠ
MĒLESMEŽĢIS
PRĀTAREŽĢIS
DUMPANTIŅŠ
ārā
nav ļauni
ārā
ir lauki
laukā
nav tanki
laukā
ir bēgļi
bēgļi
nav ļauni
bēgļi
ir skaisti
skaisti
nav tanki
skaisti
ir lauki
tanki
nav bēgļi
tanki
ir jauki
tanki
nav ļauni
ārā
ir jauki
bēgļi
nav tanki
bēgļi
ir jauki
lauki
nav ļauni
ārā
ir skaisti
ko es gribu
tikai manu tēvzemi un mieru
cieņu un dzirdēt savu valodu
jo visur ir draudu ziņas
no kāda jukušā
bez prātapziņas
un arī vēl to
kā ienīst manu tautu
tie ļautiņi kuriem liekas
ka parādā ir visa pasaule
jo labi tikai tur
kur nav viņu dzimtene
bet skan viņu naida runas
par to ka esam nepateicīgi
jo šie jau neesot ļauni
tikai vajag svešu zemi
jo pašiem savā dzīvot nepatīk
klaidoņiem bez sirdsapziņas
Katru dienu atveru logu
Un dzirdu svešu valodu.
Kā lai apslāpēju naidu?
Ja nedzirdu savu valodu!
pasaule
naudas varā
sabiedrības
melos
dzīve
bailēs ikdienas ziņās
tukšums
ielās un kapsētās
klīstošas
acis vienādās sejās
tas
vēl nav ledus laikmets
vai
pasaules nogrimšana
tā jau
ir cilvēcības zaudēšana
divdesmit
pirmais gadsimts
2020
Debesīs saule
Bet dūmos ietīta pasaule
Mākoņos tinas
Un pelnos cilvēki gulst
Mierīga dzīve
Kur mierā jau līķu kaudzes
Jo saprāta nav
Bet valdīt un karot gribas
Homo sapienam
Ticot Dievam Velnam un Korānam
Sevi iznīcinot
Tas vienīgais ko tagad prot darīt
Pazaudēt laiku
Jo ir atvēries cilvēces kaps
Kur pārprasta
Humānisma asinīs cerībā mirst
2023
VAI PAGĀTNE
Neprāta vara trakus rada:
Sakaitē prātus un sabiedrību,
Sagrauj pasauli, izjauc dzīvi.
Kam tas viss ir tik izdevīgi?
aizslēgi klakšķ
klik - klak klik – klak
un šāvieni aiztraucas
prr- prrr prr – prrr
un rācijas šņāc
all stations all stations
bet gribi lai pasaka ENDEX
tas tikai sapnis
bet nav arī modinātājs
tas ir kaut kāds ārprāts
jo plosās vien negaiss
un tu gatavs celties
lai klakšķētu aizslēgs
tu gaidi kad rācijā dzirdēsi
nevis ENDEX bet pasaulē miers
un tad jau sarūsēs ieroči
un rācijas klusēs
mirdzēs zibeņi un pērkoni rūks
bet tavu miegu tas netraucēs
un ENDEX būs tikai vārds
nav vairs ierakumu laiki
un var uzbrukt arī no muguras
tagad naidnieks pats atver durvis
un tu to pat nejaut ka pats viņam lūdzi
jo tāpēc tagad ir viltīgi ieroči
ka to kas pasauli satrauc tu noteikti zini
bet neredzi nedzirdi nejūti
vien to kas notiek tev blakus
kad lasi un raksti un kritizē pārējo dzīvi
un visiem vēl atklāti klāsti
cik sūri tev citi nodara pāri
kamēr telefonu glāsti
kalnu saulīte
smaida lodīte
ieroča šāviens
mērķa asinis
pagonu pavēles
kaut tos ģenerāļus
nelabais aprijis
nebūs piemiņas
nauda nesmaida
pagātnes ēnas
Afganistāna
pārdotas sāpes
jo lodes vēl šodien
slepkavo cilvēkus
MŪŽĪGĀ AFGANISTĀNA
Kaujas patronas sānos
Kalnu aizā iezibas saule,
Tur belznim pagrieztais dibens
Savu nāvīgo spērienu gaida.
Bet gluži kā likteņa ņirga
Uz tās tur dižojas ražotās partijas
Rūpnīcā iedotais gada skaitlis.
Kāds varbūt, lādējot aptveres, ievēro,
Ka reizēm ir dīvaina līdzība ciparos –
Nu gluži kā “vienaudži”.
Cietajai metāla patronai
Kā karsta asara izspiežas lode,
Jo belznim ir nežēlīgs sitiens,
Bet vienaldzīgs rakstītais skaitlis
Uz patronas un upura pasē.
Aša lode aizšvīkst pret sauli,
Pret klinti un zemi, pret dzelzi,
Pret miesu un kaulu, pret dzīvi,
Lai durtu, lai dzeltu savu mērķi –
Lai to nogalinātu.
Arī šodien, gluži kā patrona,
Saule bez žēluma spoža un karsta,
Jo kaut kur vēl dzīvo tie biedri,
Kuri reiz nāves pavēli deva.
Tie ģenerāļi un svešo likteņu lēmēji
Ar alkatīgu varu bez sirdsapziņas
Cilvēkus pret cilvēkiem dzina.
Bet tā vēl nav kļuvusi pagātne,
Jo tagad upuru dolārus mierīgi skaita.
Tam nav noilguma un nav piedošanas,
Jo viņu gļēvums mūžīgi mūžos
Ir Afganistāna.
Saules stari kā silti ložu gali
Ik dienu pārtausta kauju vietas,
Bet arī tā vēl nav pagātne,
Jo savos gados nosirmo tie,
Kuri toreiz pēc pavēles šāva,
Kurus tur kaujās saudzēja lodes,
Un zem kurām citus vēl glāba.
Gados saliekti, salauzti tie,
Kam nodzeras atmiņu sāpes
Un kuriem pēc kara rētojas dzīve,
Jo viņu varonība mūžīgi mūžos
Ir Afganistāna.
Saules stari tik mīļi kā māte
Ik dienu kapu kopiņas glāsta.
Tur Dieva mierā atdusas zēni,
Kuriem drosme mūžīgi mūžos
Reiz dārdēja svešzemes klintīs.
Bet viņi tik bezjēdzīgi visi tur mira,
Jo aizvien vēl nav mums tā miera,
Un citu belžņu dauzītās patronas
Kaut kur lodes vēl raida un raida,
Jo viss vēl tiek atņemts un dalīts,
Jo pasaule apkārt vēl asiņu pilna
Kā Afganistāna.
ĀFIKAS VALSTU SAMITS PUTINA KRIEVIJĀ
