Š   2023.

Šodien lielījos, ka man nekas nav slēpjams,
Tikai kaut kāds kauliņš mētājas pa kājām.
Skapja durvis atkal ķeras -
Jaunam skeletam vairs neaizveras.
Tāpēc manam skapim jābūt lielākam
Un ar bīdāmajām durvīm, lai no tā nelaikā
Kāds mans skelets laukā neizveļas.

Šorīt saules pulkstenis
Man nepareizu laiku rāda,
Jo lietus gāžas laipai pāri,
Un diena ir jau nokavēta.

Arī vakars ātri čības uzvilcis,
Jo steidzas smilšu pulkstenis;
Tam pazudušas dažas smiltiņas,
Jo stiklu kāds ir urbinājis.

Man atradies cits laikarādis,
Un rītā plauktā gailis dziedās ...
Bet viss jau savu gaitu aizgājis,
Ka jāvaicā vien dzeguzei, cik atlicis.

Šorīt no veikala gāju
Un uz soliņa sastapu cilvēku kādu,
Kuram es vaicāju:
-        Maizīti gribi?
Viņš teica, ka:
-        Neko neprasu tādu,
Bet ubags es esmu.
-        Lūdzu!
-        Paldies!
Viņš maizīti ņēma.
Bet, nez, kā tad būtu,
Ja es par nabagu kļūtu?
Vai maizīti ņemtu?
Jā! Ņemtu, ja dotu.
Cik labi, ka šodien varu vēl sniegt
Un nejautāt brīdi,
Kad man vairs nebūs, kur dzīvot
Un arī gribēšu ēst?
Paldies! Un – Lūdzu!
Par maizīti kādu.

šodien atveru vīnu
un izdzeru glāzi par kādu
bet būs vēl daudz tādu dienu
kad cilāsim vīnu
par piemiņu
šādu

Šodien Liepājas vējš
Sarkanbaltsarkanus karogus glāsta
Un žužina tajos kā toreiz,
Kad Atmodas laikā
Tas kopā ar tautu
Sarkanās okupantu lupatas plēsa,
Lai, nu jau uz mūžīgiem laikiem,
Sarkanbaltsarkanos karogos
Ietinies Liepājas vējš
Par Latvijas brīvību stāsta.

Š   2022.

šodien saule spoži spīd
un dārzā vēl pēdējās puķes zied
bet nezinu kas būs rīt
jo visuma laiks savu gaitu iet
kad kādam jāpaliek
bet citam zemē jānokrīt

Šodien barikādes
Ir pagātnes simbols,
Jo visa patiesā cīņa
Ir katrā cilvēkā:
Viņa prātā,
Viņa sirdsapziņā
Un ikdienas rīcībā -
Nākotnes rezultātā.

šeit atroku sevi
ar lauku akmeni
un sargāju lietu
jo tas ir ar mani

te ņemu sietiņu
un skaloju zemi
to smiltāju zeltu
kur dāvinu sevi

Šaubas, kad nav naudas,
Tikai iedomas un gaudas.
Šaubas, ka ir pametuši draugi,
Tā var runāt tikai skauģi.
Šaubas, ka ir smagi,
Tikai maldi, ja tu meklē mani.
Šaubas, ka es nedzirdēšu tevi,
Tikai liecina, ka tev ir labi.

šajā varā
tā kā lūkā
lūkojos
tad sev domās
tā kā putrā
putrojos
un tur sevī
tā kā kulē
kūļājos
tāpēc dzīvē
tā kā cūka
cūkojos
un ik vārdā
tā kā muļke
muļkojos
savā dzejā
tā kā spēlē
spēlējos
jo nav dabā
tā kā labo
labojos

Š   2021.

šodien nekā
laiks jau pusdienā
kas būs rītā
vakarā vēl neziņā
kādā murgā
tas varbūt ir naktī
ausmas plaisā
tā izdzertā pudelē
tukšajā glāzē
kad pietrūkst kaut kā
tajā daudzumā
atkal vientuļā rietā
nav tur nekā

Šūpoļu vējš
It kā izlikšanās
Varbūt kustība
Vai darbošanās
Tu esi šupolēs
Varbūt izliecies
Ka kusties
Vai darbojies
Es šūpolēs šūpojos
Neizliekos ka kustos
Un matus bužina
Šūpoļu vējš
Jo savās šūpolēs
Bez izlikšanās
Varu raudzīties
Arī mākoņos
Un man vienalga
Kur aizskrien vējš
Es šūpojos
Kustos un darbojos
Kā vējš šūpolēs

šonakt dodos
pie tevis
pa mēnesstaru
noskūpstu vaigu
un gaidu
kad manīsi
bet tu
tikai guli
un nejūti mani
zīmēju buču
tev saujā
bet tu
savu miegu
mierīgi elpo
viss velti
atpakaļ zogos
un to staru
izmetu pa logu
lai iet savu nakti

Šeit reibstu pavasara jaukumā,
Jo man visapkārt zied un smaržo;
Te dzērvju pāris grozās pļavā
Un ievās lakstīgalas pogo,
Te lauka vidū stirnas ganās
Un ceļu malās zaķi cilpo,
Te saullēkts putnu dziesmās
Un dienas aizrit lēnām nemanot,
Te noraugos viskrāšņākajā saulrietā
Un naktīs grimstu saldos sapņos.
Vai gribat zināt, kurā vietā
Var tik miermīlīgi dzīvot?
Te - pamestās un aizaugušās pļavās
Un tirgošanai cērtamajos mežos.
Šis skaistums vēl ir mūsu rokās –
Par laimi, Latvijā vēl viss nav pārdots.

Šodien atkal austrumos
Atkal saule aust
Šodien tālos austrumos
Sliežu atbalss raud
Neaizmirsti savu pagātni
Tava dzimta lūdz
Lai atkal jaunos vagonos
Nevienu un nekad
No viņas mīļās Latvijas
Vairs neaizdzen
Bet saule austrumos
Lai arī Sibīrijā aust
Tiem tautas tūkstošiem
Kam svešā zemē salst

šogad šajā brīnišķīgā
Ziemassvētku vakarā
brieži jūdzas kamanās
tās ar maisiem piepildītas
atbildot uz vēstulēm
piebāztas ar dāvanām
Ziemassvētku rūķis
zvanu mēlēm skanot
saliek tās zem eglītēm

tikmēr kādam siltam namam
smagais pajūgs garām traucas
jo tur šajos svētkos tikai vēlas
pilnu māju mīļiem cilvēkiem
iztiek tur bez liekām mantām
novēlot tās bezpajumtniekiem
visi apskāvušies paēduši
laimi vēlējuši dodas atpūsties

otrie trešie Ziemassvētki
atkal ubagi uz ielām savas
saujas žēli staipa eirokpeikām
mēs vēl žēlsirdības svētkus svinam
tikai viņiem viss bez izmaiņām

ne jau mantā ir tā laime
tikai piepildītā vēderā
siltumā un miegā
alkohola glāzē
savā izvēlē
un sirdsapziņā

Š   2020.

Š   2020.

Š   2019.

Š   2019.

Š 1980-tie

(pusaudzes dzejoļi)

-        šanās
maza atmošanās
izlīšana no sevis
papriecāšanās
izlikšanās ka
nekas tevi neskar
pamēdīšanās
atraušanās no sevis
atpakaļraudzīšanās
un pakaļdzīšanās
visam kas kustas
visam kas smejas
pakaļdarināšanās

Š