SARKANBALTSARKANĀ 

KAROGA STĀSTI

Svētumā veros,
Tēvzemes simbolā -
Sarkanbaltsarkanā karogā
Latvijā plūstošā brīvības vējā.

Lepnumā klausos,
“Gods kalpot Latvijai!”
Tēvijas sargi stāv vienotā stājā -
Dotā zvērestā, mierīgā pasaules tautā.

Mīlestība vārdos:
“Dievs, svētī Latviju!”
Latvieša lūgšana darbā un dejā -
Ziedošā, mūžīgi mūžos kā tautasdziesmā.

2020
Kopkrājums - DAUDZ LAIMES LATVIJA - 1

Mums ir Latvija -
Zeme, par kuru skaistākas nav.
Mums ir Tēvija -
Zeme, par kuru dārgākas nav.
Mums ir Dzimtene -
Zeme, par kuru mīļākas nav.
Mūsu atbildība
Ir Zeme, kurā mīt viņas tauta.

2020
DAUDZ LAIMES LATVIJA! - 1

Tēvzemes mierā kritušo zobeni
Un pāri mirdz brīvības saule.
Vien šorīt sarkana rītausma
Segusi baltu mākoņu šalli.
Sarkanbaltsarkano karogu
Šūpo varoņu noķertie vēji,
Atstāti mūsu sadotās rokās,
Turēt cieši jo cieši, lai viesuļi
Neplosa Latvijas tautu un zemi.

2020

ar katru gaišo domu
es mīlu dzimto Latviju
ar katru labo darbu
es daru stipru Tēvzemi

Šodien Liepājas vējš
Sarkanbaltsarkanus karogus glāsta
Un žužina tajos kā toreiz,
Kad Atmodas laikā
Tas kopā ar tautu
Sarkanās okupantu lupatas plēsa,
Lai, nu jau uz mūžīgiem laikiem,
Sarkanbaltsarkanos karogos
Ietinies Liepājas vējš
Par Latvijas brīvību stāsta.

2023

Rīgu ceļ un ceļ un ceļ
Visu laiku rok un rok un rok
Rok un pārrok
Rīgu nekad neaprok
Un to neizrok jo tikai rok
Rīga nevar nogrimt
Un tai gatavai nebūt
Ja to ceļ un rok
Un atkal visu Rīgu pārrok

Šorīt Liepājas ielas
Vēl mierīgi guļ,
Bet man jau ir jādodas
Projām uz Rīgu,
Un Liepājas vējam vēl jāplīvo
Pilsētā izkārto karogu zīdā.

Tāpēc tas autobusam
Ceļavēju svētī man līdzi
Un pavadot noskrien gar vaigu
Savu sarkanbaltsarkano
Brīvības skūpstu.

Un es visai Latvijai izstāstu
Svinīgo brīdi, kā lepojos
Kopā ar Liepājas vēju,
Kad dziedājām himnu
Par ziedošu tautu
Pie dzintaru jūras.

2023

Šorīt atkal saku: Labrīt!
Jo neko man nevar
Šī trakā dzīve šeit padarīt,
Jo man vēl ir gulta, ne kaps,
Un mostos un atveru acis:
Ahoi, labrīt!

Šorīt jums saku: Labrīt!
Kur vēl ir labāk kā apkārt,
Kur cenas tik ceļas un ceļas,
Jo veikali jau nav kā muzeji,
Un tajos bez biļietēm iet:
Ahoi, labrīt!

Šorīt vēl saku: Labrīt!
Kā mīlu šo ierēdņu valsti,
Kura no manis vēlas tikt vaļā –
Un aizvien ko jaunu tā perina,
Lai nauda neturas makā:
Ahoi, labrīt!

Šorīt es saku: Labrīt!
Tāpēc ceļos, eju un daru,
Lai vēl uzturu nabaga tautu,
Bet savus zobus karinu vadzī –
Lai zārkā reiz varētu smiet:
Ahoi, labrīt!

2023

Ar maigu vilnīšu glāstu
Jūra čabinās gar krastu,
Kur noskalo akmeņus
Un gliemežvākus,
Un glāsta manas kājas.
Bet ūdenī šūpojas kaijas,
Un liedagā pastaigājas vārnas.
Tur jomā viļājas laivas,
Jo zvejnieki atpūšas,
Un tīkli saulē vēl žāvējas.
Jau dūmo kūpinātavas,
Un zivis tiek vērtas.
Bet līdz ar saulrietu
Tikai suņi sarejas
No katras sētas,
Jo atkal ar saules lēktu
Saimnieki ņems savus
Tīklus un dosies uz selgu.
Tas ir stāsts par Latviju
Pie Baltijas jūras,
Kur mierīgas dienas
Un manas mājas.

Spēlējos ar uguni,
Spēlējos ar ūdeni,
Spēlējos ar gaisu.
Nespēlējos ar to zemi,
Kurā dzīvoju.
Tajā dedzu uguni,
Tajā dzeru ūdeni,
Tajā elpoju -
Cienu savu Dzimteni.
Jo tik spēlējos ar uguni,
Gaisu, ūdeni
Un ļoti prātīgi to daru.
Nespēlējos es ar ienaidnieku -
Viņu nost(i) kauju.
Sargāju es savu zemi
Un to svešam neatdodu
Ne par kādu naudu.

2024

Zelta audos rīta gaisma,
Rasā sudrabota sagša -
Pasaule ir pamodusies.

Daili starodama Latvija,
Dzintarota saules sakta -
Zemeslodi piespraudusies.

2021

Mīlu zaļu Latvijas zīli
Un brūnu kastani,
Mīlu brūnu Latvijas mālu
Un zaļu nezāli;
Tā, kā mīlu savu zemi -
Es Latviju krāsoju.

2023

un atkal un atkal
16.marta sarkana saule spīd
un atkal un atkal
mēs karā kritušos dalām
kurš nošāva pareizi
vai pats gāja naidniekus dzīt
jau kapu akmeņi sūnās
sen svešajās pļavās
un purvos šie kareivji guļ
un atkal un atkal
nav miera slavēt vai pelt
it kā viņi tajā karā ir vainīgi
un gribēja pasauli šķelt
mans vectēvs arī tur bija
par savu Latviju gāja
ne jau citzemju tīrumus
tikai savu gribēja kopt
un atkal un atkal
marta spožajā saulē
pasaules vēsture viņus
labajos sliktajos skaita
bet leģionu mūžam
nu atceras tauta 

  2024

Mana Latvija
Ir tautasdziesma,
Kurā vēju dzītā laiviņa,
Gadu simteņos svaidīta,
Daugavas sidraba viļņos,
No Baltijas jūras līdz Latgalei,
Mūžīgi mūžos
Peldēs uz Kurzemi.

Tēvzemē manā
Ir dziedoša tauta,
Kura bēdu akmenī mīdama,
Gadu simteņos locīta,
Druvu zeltainos viļņos,
No saules līdz mēnesim,
Mūžīgi mūžos
Ceps savu rupjmaizi.

2020

2024

Mana Latvija
Ir tautasdziesma,
Kurā vēju dzītā laiviņa,
Gadu simteņos svaidīta,
Daugavas sidraba viļņos,
No Baltijas jūras līdz Latgalei,
Mūžīgi mūžos
Peldēs uz Kurzemi.

Tēvzemē manā
Ir dziedoša tauta,
Kura bēdu akmenī mīdama,
Gadu simteņos locīta,
Druvu zeltainos viļņos,
No saules līdz mēnesim,
Mūžīgi mūžos
Ceps savu rupjmaizi.

2020

Daugavā sauleszaķīši peldas
Un dzelzceļa tilts tajā spoguļojas,
Sīki vilnīši ūdenī šūpojas,
Un miers manā dvēselē iestājas,
Jo tā ir mana Latvija - manas
Dzimtenes gleznas
Un mājas.

2024

Vai mēs savu Dzimteni mīlam?
Jā! Skan atbilde pārējo šaubām.
Lai visas ģimenes drošībā mostos,
Gods kalpot Latvijai zemessargos!

Mūs vieno ticība latviešu tautai.
Un stiprina Tēvzemes svētums.
Brīvības cīņu mantojums drosmei
Un sirdī kvēl varoņu iedegtā uguns.

Esam sargi, lai austrumos saullēkts
Un katrai dienai tīrs debesu jums.
Esam modri, lai rietumos saulriets
Un naktī ir tumsa vai zvaigžņojums.

2020

4.maijā svešai varai, "nē!",
Teikusi tauta, ietērpj Latviju
Sarkanbaltsarkanos karogos.
Atmodas vēju gaita ir rimusi,
Šūpojas pagātnes atmiņās.
Katru gadu maijā es atceros,
Kā vilku plusus papīra lapiņā,
Radio pārraidē klausoties,
Sirds sitās nākotnes sajūtā,
Mēs dzirdējām uzvaras, "jā!"

2020

sanāksim kopā
kopīgā laikā
sadosim rokas
vienotā kopā
saliksim prātus
prātīgā darbā
vienosim sirdis
sirsnīgā lietā
darīsim kopā
sanāktā laikā
saliksim sirdis
darbīgā lietā
vienosim rokas
kopīgā darbā

Latvija zilās, baltās un dzeltenās vizbulēs.
Es raugos kokos zaļajās raisošās lapiņās
Un brīvi elpoju spirgtumu dzimtenes ārēs,
Jo nav citas labākas zemes šajā pasaulē.
Ar krāšņāko pavasari manā mīļajā Latvijā.

2021

Kpt Aleksim OZOLIŅAM
Cilvēks, kurš veidoja Latvijas nākotni
un cienīja pagātni, godinot tās varoņus:
Tava patriota sirds ir norimusi,
Un aizgāji Tu ļoti ļoti bagāts,
Jo mūsu mantojumā paliek darbi,
Kurus ierakstīja vēsturē Tavs vārds.

2020

Latviju šodien klāj sniegs
Tajā zied sarkanas tulpes
Tās izskatās gluži kā asiņu lāses
Ukrainas aizstāvju pārsietā rētā
Latvijā nokusīs sniegs
Un noziedēs tulpes
Kā nekas nekad nebūtu bijis
Bet ukraiņu zeme un tauta
Mūžam godinās savu varoņu
Kaujās lijušās asiņu lāses
Tāpēc novēlu Ukrainas tautai
Lai ātrāk izbeidzas karš
Un nevis asinis marles saitē
Bet sarkans baltumā
Var būt tikai
Pavasara puķes zieds sniegā
Tāpat kā šodien mierīgā Latvijā

2024

es jau neko neteikšu
kamēr skatīšos pa logu
kāda valoda tur skan
jo ne jau tikai man
ir jāatbild par to
kā laukā sveši grab

2023

Tu saplosīji manas dziesmas,
Jo tajās noslaucīji savas kājas.
Tā uzliesmoja naida liesmas,
Un nu tev tagad grūti klājas,
Jo nav pie manis vairāk vietas
Un drīz vairs nebūs arī mājas.
Bet neglābs tevi brāļa rokas,
Jo kļuvušas jau pārāk īsas:
Tām dūres agonijā stiepjas
Un pārklāj asiņainas rētas.
Jau drīz es atjaunošu dziemas
Un arī iztīrīšu savas mājas.
Vien reizēm atgādinās kādas
Vēl kaut kur neaizbērtas pēdas
Par nekaunīgas tautas
Izraidīšanu no manas sētas.

2024

Aizčalo priecīgi strauti,
To krastos vizbuļi zili,
Tāpēc viss ir tik skaisti.
Un noplūcu vienu puķi,
Bet atstāju veselu puški,
Jo plauktā negribu vāzi,
Ar noplēstu pavasari -
Uz vienu kaprīzu mirkli,
Kad visskaistākie trauki,
Man visapkārt ziedoši
Mežos vizbuļu lauki.

2021

Katru rītu mēs mierīgi mostamies,
Apkārt klusums un debesis gaišas,
Aizskrien darba diena rosīgā gaitā,
Un ģimeni satiekam vakarā mājās.
Kādreiz mirklīti sadosimies rokās
Un kopā paldies pateiksim Dievam
Par mūsu bērnu skanīgo smaidu,
Par mūsu brīvību, prieku un laimi,
Un arī par mūsu karavīriem lūgsim,
Par tiem, kuri tādēļ dzīvības atdeva,
Un arī par tiem, kuri šodienu sargā,         
Jo brīžiem dzīvojam tā, it kā šī zeme
Mums vienkārši mantojumā pienākas.

2020

saimnieki devušies svešumā
cerot ka mājas sagaidīs mājās
sen jau logu ailes virinās vējā
tās mēmi lūdzas lai saglabājam
bet mums ir vienalga kā klājas
saimniekiem plašajā pasaulē
izsitam acis vēl pēdējam logam
un pavardu pametam laikazobam
jo savai sētai caurumi jāsalāpa
kādas vēl rūpes kaimiņu ēkai
sīkas kapeikas spītīgi skaitam
lai paši nepaliktu bez mājām

2020

Daudz laimes, Latvija!
Mums mūžu mūžos
Esi Tēvzeme.

Daudz laimes, Latvija!
Skan mūžu mūžos
Latvju valoda.

Daudz laimes, Latvija!
Mēs mūžu mūžos
Izturīga tauta.

Daudz laimes, Latvija!
Tev mūžu mūžos
Mūsu brīvība.

Daudz laimes, Latvija!
Jo mūžu mūžos
Dzīvo latvieši.

2021

ES LATVIETIS
UN DOMĀJU PAR LATVIJU
TĀS PILSONIS
UN RŪPĒJOS PAR TAUTU
KO DARI TU
KAD APSKRIEN PASAULI
KUR ESI TU
KAD VAJAG DARBA ROKU
ES NEPĀRDOŠU
SVEŠIEM ZEMES GABALU
UN NELAIDĪŠU
TAUTĀ TUMŠU SĒKLU
JO DZĪVOŠU
TE LATVIJĀ UZ NEBĒDU
UN DZIEDĀŠU
TO LĪGO DZIESMU
PAR PAPARDI
UN ALU JO JĀŅUS SVINĒŠU
UN CIENĀŠU
AR MELNU RUDZU MAIZI
KO AUDZĒŠU
AR ĪSTU PRIEKU
KAD NOPELNĪSI
SAVU LIELO NAUDU
TU KLAIDONI
TE ATRADĪSI MANA KAPA VIETU
VAIRS NEREDZĒŠU
ASARU PĀR TAVU SKUMJO VAIGU
JO NOMIRIS
BŪS TAS KURŠ SARGĀ MŪSU ZEMI

2022

Nospodrinu zobentiņu
Manu senču darinātu,
Es pret sauli vizināju,
Lai mirdz pāri Latvijai;
Vizma svešus brīdināja:
Kara naidā nekāp
Manā Tēvzemē!

2021

Ar sīku pārsliņu
Ar katru sniega piku
Es pacietīgi veļu
Ar baltu domu stipru bumbu

Ar karstu sirsniņu
Ar gaismas pilnu smaidu
Es pacietīgi eju
Ar savu prātu brīnišķīgu mūžu

Ar katru vārdiņu
Ar attieksmi un darbu
Es pacietīgi ceļu
Brīvu Latviju ar atbildīgu tautu

Mazdēliņš klaigā:
Ome, tur skaties!
Ceļš ielikts ūdenī,
Un brauc mašīnas.
Ome, re kur pīlītes
Tajā ūdenī peldās,
Un tālāk ir mājas -
Arī tur kādi dzīvo.

Es šūpojos šūpolēs
Daugavas krastā,
Bet mazdēls dzīvē
Jau vērīgi raugās:
Tur ir Dienvidu tilts,
Tur pīlītes peldās,
Tur pāri otrajā pusē -
Tur citi cilvēki mājo.

Manā dzimtajā zemē apkārt
Daugavai mūžīga dzīvība rit;
Es vēl spēju vecumā šūpolēs
Kustēt, bet pašai te mazdēls
Nu skrien un gudrības pļāpā.
Šeit mācu mazajam bērnam
Savu Latviju mīlēt un cienīt.

2021

IR JĀIZDZEN 

NO SEVIS VERGS

Es svešos zābakos nekāpšu -
Labāk vīzēs staigāšu, bet savās!
Tā reiz teica lepnais latvietis,
Kad no jauna izrāvās brīvē.
Bet viss sanāca savādāk dzīvē:
Jo tikai spodrina svešus zābakus
Un joprojām pats apkārt vēl staigā
Lāpītās saplēstu cerību vīzēs.

2024

Ir jāizdzen no sevis vergs,
Un jāsaimnieko savā zemē
Bez kungiem, kalpiem
Un svešām vērtībām.
Ir jābeidz skaust un plēsties
Un pašiem jākļūst atbildīgiem.

2020

Tautas kalpa grēksūdze
Jo
Veco neatdzīvināsim
Neko jaunu neuzcelsim
Savai tautai vēlētājiem
Vairāk pāri nedarīsim
Jo
Viss jau ir iznīcināts
Nojaukts un pārdots
Tautieši tālu aizdzīti
Un labklājības vietā
Strauji aug parādi
Jo
Neesam vainīgi
Bankas nav mūsu
Nauda nav mūsu
Neesam laupītāji
Tikai to mantinieki
Jo
Paši vien vainīgi
Kamēr stabulēja
Un pastalas plēsa
Meklēja Lāčplēšus
Mis Spīdolas vēlēja
Manīgie sagrāba
Visu ko varēja
Jo
Vēl nezināja
Cik grūta mukšana
Ar nastu kaklā
Prātā neienāca
Ka nabagam ērta
Būs rungas mešana
Jo
Tauta sāk mosties
Tauta sāk domāt
Tauta mūs padzīs
Ārprāts!

2020

Cilvēks nav putns,
Un nelido gaisā;
Cilvēks nav zivs,
Un nemīt ūdenī.

Cilvēks nav tārps,
Bet tomēr rāpo,
Un cilvēks tāds
Ir varas priekšā.

2024

Esmu tieša savā rakstu valodā un tas ir vienīgais, ko šobrīd spēju darīt lietas labā:

tiek latvju tauta muļķota
kad vardarbībai ļaujas pati
jo spējīga vien bļaustīties
par valdību un politiku žēloties
bet taisnai valodai un tiešai rīcībai
ar varoņsaucējiem ir pilni kakti
un tāpēc tagad mums nu ir kā ir
kad zemeslode visiem apaļa
bet manai tautai tajā plika pakaļa

2024

saimnieki devušies svešumā
cerot ka mājas sagaidīs mājās
sen jau logu ailes virinās vējā
tās mēmi lūdzas lai saglabājam
bet mums ir vienalga kā klājas
saimniekiem plašajā pasaulē
izsitam acis vēl pēdējam logam
un pavardu pametam laikazobam
jo savai sētai caurumi jāsalāpa
kādas vēl rūpes kaimiņu ēkai
sīkas kapeikas spītīgi skaitam
lai paši nepaliktu bez mājām

2020

tukšu logu ailes virinās vējā
tās raud kā ar vijoles stīgām
svešumā tautieši plivinās vējā
bet mēs šīs mājas pazaudējām

2020
STARP VAKARU UN RĪTU

Šovakar dzeru
Ļoti rūgtu vīnu.
Mūsu atvadas svinu.
Atstāji mani un Latviju,
Lai svešumā nopelnītu.
Kad šeit esi par vecu,
Lai darbam derētu
Ar pietiekamu algu,
Lai nebūtu par slogu,
Un pabalstus nelūgtu,
Vien cilvēka cienīgi dzīvotu.
Tikai nerakņā vainu,
Likteņa sitienā satvēri cerību,
Visu cieņu.
Es tevi saprotu
Un izvemju rūgtumu,
Glāze glūn tušumu,
Nozog laiku.
Bezgala gaidīšanu,
Neizturamu.

2020
MANU DOMU PIESKĀRIENS

laiks pasmējās
par abu cerību putniem
vienam izpleta spārnus
otram atstāja sakļautus
laiks nospēlēja
savu ļaunāko joku ar abiem
saveda divus vientuļniekus
uz izšķīra ar robežu stabiem

2020
MANU DOMU PIESKĀRIENS

Mūsu vērtība ir mūsu zeme,
Tās bagātība tauta, kas vēl turās.
Tai tikai nogurušas plaukstas
Un aizstāvoties sadauzīti pirksti,
Jo vienmēr kādam tajās jāieskatās,
Lai nekļūst pārāk pilnas,
Un iztukšojot saka, jāpadalās!
Mūsu zeme ir robežu zeme,
Tā staipīta uz visām pusēm,
Gan asiņainām ķetnām mīcīta,
Gan smalkās plaukstās turēta,
Bet krīt no visām rokām laukā,
Jo tautas dūrēm cīņās izsista
No daudzām alkatīgām saujām.
Mūsu nākotne ir mūsu zeme
Un tautas rokas, cieši kopā liktas,
Lai tajā atkal nebāž svešus pirkstus
Un neložņā pa mūsu pilnām saujām.
Šo zemi jātver stingrām plaukstām,
Bet rokas atlaist var tik vien, lai citus
Sveiktu, palīdzētu, vai atvadoties mātu.

2020
DAUDZ LAIMES, LATVIJA - 1

Gabalos salauzta Latvija atņemta tautai,
Kabatās sabāzta vietējiem kangariem,
Slepus tiek tirgota kaimiņu makiem.
Tauta, saņemies, pietiek kurnēt un plēsties,
Jālien ārā no trūcīgiem kaktiem,
Ir jāmostas brīvības garā un pašcieņā,
Ir droši jādzied un jārunā latviešu valodā.
Ar stingriem soļiem un taisnām mugurām
Ir jāstājas kopā darboties vienotā ierindā.
Jābeidz ir ticēt grašos pamestiem meliem,
Taisni jānocērt visi pirksti zaglīgām rokām,
Kopā ar svešiem kangari jāsamet Daugavā,
Spēka zīmēm nokalts zobens jāiedur viducī,
Stingrām rokām noturēts aizsargās Dzimteni.
Darbīgas rokas ar Diev’palīgu sakārtos Latviju,
Lai paaudžu paaudzēs vairāk nebūtu vergi,
Vien gudri saimnieki dzīvotu bagātā zemē.
Vienota tauta un Latvija pasaulē.

2020

BRĪVĪBAS CENA IR AUGSTA
Cik daudz manā zemē
Stāv dažādi pieminekļi:
Gan sensenie cietokšņi,
Gan svešu armiju krusti,
Gan piemiņas plāksnes,
Un okupantu elku būves.

Cik maz manā zemē
Vēl paliek latviešu tauta,
Jo tā izbrauc uz ārzemēm,
Un jau retāk dzimst bērni,
Kuri prot latviešu valodu,
Bet paši vēl runājam krieviski,
Un arī jau pļāpājam angliski.

Cik maz latviešu tautai
Ir palicis valstiskas apziņas:
Pie varas tiek visādi kangari,
Un vērtības nosaka nauda,
Un arī vēl lezbes un pederasti,
Un no ielām tiek aizdzīti ubagi.

Cik daudz manai tautai
Vēl pietiek piespiedu pacietība,
Jo tik dažādi milzīgi nodokļi,
Un pensiju smieklīgie graši,
Tik daudz tai ir visādi pabalsti,
Bet nenodrošina vērtīgu algu.

Cik ilgi vēl nesīsim kaunu
Un cietīsim sodu par gļēvumu?
Reiz jāceļas un jānorauj važas,
Un jāsit ar vienotu dūri,
Jo mūsu zemei ir jāpieder tautai,
Kurai jādzīvo cilvēka cienīgu mūžu.

Tikai manai Latvijas tautai
Nav vairs tās rīcības izvēles,
Jo eirocenta savienības diktāts,
Un vēl apdraud kāda kaimiņu zeme.
Bet vienmēr sabrūk visādas impērijas,
Un tad atkal brīvības cena ir augsta.

2023 ?

Austrumos sarkani kāvi, –
Tajos mirdz zilas debesis,
Baltos mākoņos atveļas
Kā sveicieni no Krievijas.

Latvijā iespīd saules stari,
Un arī debesis sarkanas, –
Tajās balti mākoņi aicina
Manus radus uz Dzimteni.

Tur aiz sargātas robežas
Tajos plašumos radinieki,
Bet politiķi spītīgi stāsta,
Ka mani brāļi - ienaidnieki.

Manai dzimtai tik dažādi
Svešu varu noteikti likteņi, -
Kara laikā māja sagrauta,
Un saime pasaulē aizdzīta.

Ir vēl tuvie un tālie rietumi,
Kuros citas debesu krāsas;
Radi paši tās sameklējuši,
Jo savā zemē kļuva neērti.

Tūdaliņ, tāgadiņ,–
Atkal pastaliņas sameklēju.
Pidi-rallā, pidi-rallā,–
Es jums tagad parādīšu.
Ai, džin-džallā, ra-sa-sā,–
Iešu ielās, protestēšu.
Tral-la-lā, tral-la-lā,–
Klausos publiskajā padomā.
Žvīku žvāku, žvīku žvāku,-
Paklausījos deputātu.
Aijā žū-žū, aijā žū-žū,–
Labiem solījumiem ticu.
Velc, pelīte, saldu miegu,-
Paklausīgi pagaidīšu.
Tram ta-ram, tram ta-ram,-
Ko nu, padarīsi kūtram latviešam.
Eku-šeku, žvīku-žvāku,-
Savus sitam, svešus paglaudam.
Je-drit-vai kociņ, tāda dzīve,-
Tikai uzdziedam un dejojam.
Pūt, vējiņi, iepūt tur, kur skan,-
Latvju zemi svešinieka maciņā.
Nospārdīju Miku pliku,–
Tikai izdarīju to, ko pratu.
Sit, Jānīti, vara bungas,
Uzrakstīju dzejolīti niknu.

2021

Es nespēju vienaldzīgi paiet garām
Savas Dzimtenes birzīm un pļavām.
Es spēju vienaldzīgi izslēgt ziņas,
Kad atkal kaimiņiem kaut ko neiztapām.

Bet mēs savu Latviju neuzcelsim ar pļāpām,
Tikai kalposim un kalposim svešām nodevām.
It kā vajag mazāk runāt un vairāk atbildīgi darīt,
Vajag strādāt savas Tēvzemes labā.

Bet, ko tu padarīsi mūsu tautas kalpiem -
Tos kungus svešas varas dancina un dancina,
Un mēs tik savus arklus velkam un velkam,
Bet no mūsu maizes pat pašiem ir rūgtums mutē.

tikai brīva sirds
būs taisnīga saimnieka sirds
bet verga sirds
vienmēt sitīs kā tirāna sirds

2020

Tā paaudze, kas cerēja,
Ka sarkanbaltsarkanais karogs
Kādreiz Latvijas himnas plūdumā plīvos,
Mazbērniem vēsturi čukstēja atmiņu stāstos.

Stūra mājā varoņi ticēja,
Ka sarkanbaltsarkanie karogi
Drīz Latvijā izplūdīs brīvības viļņos,
Un “Dievs, svētī” vairs nebūs lūgšana mokās.

Atmoda sākās un  beidzās
Sarkanbaltsarkano karogu ēnā,
Kamēr tauta dziedāja un pastalas plēsa,
Agrāk biedri, nu - kungi, brīvību pārvērta naudā.

2020

ar lielu sparu
un augstu morāli
sviežam akmeni citiem
kad labu ziņu
laižam gar ausīm
tad sliktajā dalāmies nadzīgi
un aprejam
nosodam visu
jo plēšamies tiesiskā valstī
ir jāizvelk
baļķu grēdas no acīm
lai pārējo skabargas netraucētu
un jārīkojas
lai klaigāšana izpaliktu
un vienreiz savu zemi sakārtotu
lai sevi cienītu
un latvju spēka zīmes sargātu
un mūsu Latvija pašiem piederētu

2020

Tos vīrus kā ozolus un sievas kā liepas
Sen jau pārauguši Sibīrijas meži.
Mums savā zemē jāaizēno liekie krūmi,
Lai atkal biezi sakuplotu ozoli un liepas.

2020

Nekas nesanāks (teksts 10-OKT-20)
Šodien neiešu ielās
Manis nav tik daudz
Lai pa visām staigātu
Jau aicinot pūlis ir izklīdis
Kā vienmēr daudz blāvēji
Katrs kliedz savam baram
Vēl neesam visi tik saticīgi
Lai vienviet mūrī stāvētu

2020

Eju uz veikalu, eju uz tirgu,
Vēroju cilvēkus, vēroju cenas,
Muļķu keršana, krāšņa reklāma,
Plauktu labirintos iznieko laiku.
Raugos akciju liekajās mantās,
Riešas kauna un rūgtuma asaras.
Paņemu kaimiņu preci
Un aplaupu
Tukšo, nabago Latviju.

Transporta logā vēroju apkārtni,
Aizslīd ceļmalas lauki un pļavas,
Ieraugu dzērves, tīrumos stārķus,
Aizzib lokanas mežu malas,
Pamanu stirnas, lapsas un zaķus.
Acīs sariešas sirsnīgas asaras,
Saprotu - mīlu šo zemi.
Lepna ar
Skaisto, bagāto Latviju.

2020

dzeļ atmiņu bites
pamestas gatves
liepziedu asaras
ceļiem nav mājas

drūmi šalc ozoli
cūkas grib zīles
šķirbaini stumbri
pakāje bez zāles

tārpainas sēnes
mētājas čiekuri
parkā vāveres
nepazīst vēri

birztalas žagari
bērzi vien tāsis
nesulo celmi
siekalās zāģis

pļavas guļ purvos
kārklos mīt grāvji
iebrāžas laukos
kūlas ugunsgrēki

priedes nopūšas
sili guļ kapos
jūrmala nocērtas
kāpas aug namos

alkšņu biezokņi
tīrumi noslēpjas
nadzīgi mednieki
konservē stirnas

šonakt parādās
pilnmēness murgi
nomoda ainavās
piepildās sapņi

2020
MANU DOMU PIESKĀRIENS

Lokām ceļus savu laupītāju priekšā
Ik brīdi tiem glaimīgi smaidām
Jau nodevīgā pielīšanas priekā
Savas mīkstās pakaļas slēpjam
Galvas noliecam paši sev melojam
Neesam gatavi pelnītam pērienam
Kamēr nabagam visam plikam
Kājas brīvas un rokas tukšas
Ir vienmēr gatavas vēzienam
Reiz ir jāpieceļas droši jāapgriežas
Un godīgi savā kailumā jāatzīstas
Jo dibens nav seja nav jānobīstas

2020

Vai zvilni pēļos ļoti vienaldzīgs,
Cik maize maksās rīt?
Vai mīti būdiņā un skaiti kapeikas,
Vai vispār būs ko ēst?

Mums katram ir par maz,
Bet bagātība ir tur – ārpusē,
Kur zaķi apgrauž tavas ābeles
Un stārķi staigā arumos.

Mums visiem ir par daudz,
Bet nabadzība dvēselē,
Kur bērni mantu kaudzē raud,
Vai ubaggraši lūgti pudelei.

Vai dzirdi ložu skaņu tuvumā
Un blakus bumbas krīt?
Zūd bailes šajā mierā, klusumā.
Vai zini, kas būs rīt?

Jau tagad bēgļu bari klejo visur.
Tie izvēlīgi - nabadzību nīst.
Un priecājies, ka svešie tavu zemi
Vēl kādu īsu brīdi nemeklēs.

2020
PA VIDU RAUD KLUSUMS

11.novembra vakars paliek svecīšu gaišs,
Bet otrā rītā viss jau rasainā miglā ir tīts;
Kur vakar Latvijas tauta varoņus piemin,
Tur šorīt jau neganti lamājas krievs.

Kāpēc es vakar gulēt devos tik vēlu?
Un kāpēc šorīt tik agri jau pastaigā gāju?
Kāpēc, kāpēc, kāpēc es šodien
Par Latvijas rītdienu jautāju?

2023

Bijām apspiesti un izmantoti  
Kādreiz vaidējām klusi
Jo bijām okupēti
Esam apspiesti un izmantoti
Tagad bļaujam skaļi
Jo esam balsojuši
Bijām esam un būsim
Vien apspiesti un izmantoti
Jo pāris reizes sev varu izcīnījuši
Un atkal to p ..
Jo apkār mums vareni brāļi
Bet blakus kautrīgas māsas
Un raustāmies uz katru pusi
Labi ka atrodas vareni kaimiņi
Kuri uzspiež savu palīdzību
Un mēs visā kā poligloti
Runājam vācu zviedru
Krievu un tagad angļu valodā
Vēl jau priekšā arābi un ķīnieši
Un vēl citi iespējami draugi
Kaut nu tikai tajā visā kungu putrā
Mana tauta un Latvija nepazustu

2022

sargājošas spēka zīmes
tautasdziesmu gudrības
rupjmaize ar liepu ziedu
dzintarainu medus smaržu
senču atstāts mantojums

spēļu zāles lombardi
banku krīzes nodevas
dzīvi diktē balsis svešas
valda negausīgi kangari
paši iznīcinam dzimteni

2020

Kopkrājums - "PA VIDU RAUD KLUSUMS"

Kaimiņos krīt bumbas, lodes skraida.
Kamēr pasaule vēl kaut ko maina,
Klēpī Ivanam sēž mūsu Milda, kuru
Savos birokrātu labirintos tirgo Kangari
Un tie nesodīti pārdod valsti, tautu,
Jo tie nodevēji savā starpā cieši uzpirkti,
Ka nesaraujami ir saistīti ar svešu naudu.
Tāpēc jānosargā viņiem savi noziegumi,
Jo par noslēpumiem pieaug maksa;
Tikai nedod Dievs, ka latvju Milda
Atkal apkalpos kaut kādu krievu varzu.

Saule Āfrikā nēģerus un dzīvniekus silda
Un tās staros stāv Latvijā Milda
To Ķīna un sauleszeme Japāna bauda
Un pingvīniem Antarktīdā polārā diena
Tā Austrālijas ķeguriem un strausiem ir karsta
Un Amerikas Brīvības statuju glāsta
Jo visai pasaulei saule ir mīļa
Tā nešķiro makos naudu un cilvēku rases
Tā ļaudīs neraisa naidu un pasaulē karus
Un pieder tā visiem bez maksas uz mūžu
Vien Krievijai planēta ar sauli kļūst liekas
Tā vēlas pasaules beigas ar atombumbu
Un arī jau Palestīna savus kaimiņus nīcina
Un kas to lai zin kur vēl kāds neprātis gaida
Jo pasaule nespēj vienota sadoties rokās
Lai krievu impērija sabrūk pa etniskām daļām
Un saulespuķes sedz brīvu Ukrainas zemi
Lai vienmēr un visur turpmāk ir miers
Un lai jau tā nauda pār cilvēkiem valda
Bet tā kā puspasaule rūgst ienaida pilna
Kurā apmātie ļaudis ja nenāk pie prāta
Tad kādā mirklī var nepietikt viedumam laika
Kamēr saule vēl pasauli glāsta
Un tās staros stāv vesela Latvijā Milda

vairs jau nav kur dēties
jāstāj savā starpā plēsties
pietiek solījumos klausīties
pietiek arī baidīties
vajag visiem celties
rokās sadoties
un stāties
vienoties
un nešķelties
kopā cīnīties
un negausties
bet rīkoties
----
kūtrie latvieši tik svārstieties
bet uz kurnētājiem nevar paļauties
jo kas prot vien bļaustīties
pieraduši sūdzēties
un mocīties
----
padoties