STĀSTĪJUMI

                 

Piedzīvojums pasaku grāmatā      

ROBIS MĀJSĒDĒ

novērojumu pārdomas


PELNRUŠĶĪT, PASAKA  BEIDZĀS!

Pelnrušķīt, pusnakts ir klāt!
Tavs ķirbis uz ceļa šķīst,
Un žurkas projām mūk,
Bet kristāla kurpīte
Uz kāpnēm mētājas.
Princis tev pakaļ skrien
Un ļoti bēdājas.

Pelnrušķīt, pusnakts ir garām!
Tu kaut kā mājās tiec,
Bet no rīta atkal agri ir jāceļas.
Tikai, nez, kas tev sapnī rādās:
Zudusī kurpīte vai princis?

Pelnrušķīt, rītausma klāt!
Tev mājas solis ir jātekā,
Tikai doma neliek mierā -
Bija sapnis vai īstenība?
Bet kāda kristāla kurpīte
Priekšauta kabatā mirdz.

Pelnrušķīt, diena ir klāt!
Tev māsu sarunās jāklausās,
Bet par balli sirsniņa sāp -
Tā varēja beigties savādāk.

Pelnrušķīt, vakars ir klāt!
Un nu jau viņš nāk
Ar tavu kristāla kurpīti rokā:
Nolaikotu, nogrābstītu,
Un brīnums, ka nesaplēstu.
Vēl tavām māsām to prieku,
Un vari atstāt savu priekšautu.



Pelnrušķīt, uzvaras brīdis ir klāt!
Vairs nav ķirbis, bet kariete īsta,
Un tevi ceļš ved uz pili ne ķēķi.
Tagad pati kā kundze jau sēdi
Pie smalki uzklāta galda, tikai
Maizes drupačas nemanāmi
Notrauc un kristāla kurpītē vāc -
Nav viegli novikt kalpones kārtu.

Pelnrušķīt, pasaka beidzās!
Jo tu vairs neskriesi pļavā
Un nedzenāsi pieneņu pūkas,
Tu vairs nestāvēsi noras malā
Un nedziedāsi un negavilēsi,
Tu vairs neviļāsies rīta rasā
Un nebradāsi lietus peļķes,
Jo tev ir varas pilnas rokas,
Bet pietrūkst brīvības vietas.
Tu rātni sēdi ar kronīti galvā
Un smaidi visiem, kas izliekās,
Jo tu tagad piemērs galmā,
Bet nogursti vairāk, kā no
Veļas mazgāšanas dienas.
Citiem liekas, ka pilī ir viegli -
Tevi apskauž visas meitenes,
Jo pieder galvenā balva, princis.

Pelnrušķīt! Kā visās pasakās,
Arī tavas laimīgās beigas ir.


  

=======

Braucu vilcienā un nejauši sākās saruna ar kādu Ukrainas bēgli no Mariopoles.
UKRAINAS BĒGĻA TICĪBA
Vēl ir tāls tas ceļš līdz mājām,
Vēl ir ilgi jādzīvo ar cerībām,
Vēl ir jāciešas līdz kara beigām
Un es atgriezīšos dzimtenē.
Jo mēs ticam saviem karavīriem Ukrainā,
Jo mēs kopā lūdzamies par viņu dzīvībām,
Tāpēc būs reiz gals šīm mūsu ciešanām,
Un jau atkal dzīvosim mēs mierā brīvībā.
Jo ik katrs ļaunais karš reiz beidzas,
Un tad vāksim drupas, celsim mājas,
Jo mēs būsim atkal savā zemē,
Un vēl tiksim NATO, arī Eiropā.

======
Šņakst zobs pret zobu un miesa pret miesu,
Jo kāda tauta savu zemi sargā vai mokās mirst,
Bet citai tautai karš ir bez goda un morāle irst.
Šķind zobs pret zobu un dzelzs pret dzelzi,
Kad valstsvīram kroplīga jēga par karu un mieru,
Jo vieni cīņā ir varoņi, bet otri to dara ar kaunu.
Šķir zobs pret zobu un ļaunums pret labu -
Reiz dižās slāvzemes nodevēju un varoņu tautu,
Kas nu jau pasaulei kļūst par briesmīgu draudu.

========
kara laukā neaug maize
vagas atstāj kāpurķēdes
jo ar kādu baigu naidu
tajā tauta tautu iznīcina
dala savu svešu zemi
aizstāv savu dzimteni
kamēr kādu mantkārība
varaskāre nejēdz robežu
kara laukā neaug maize
naidā pazūd cilvēcība
un nevienam vairs nav miera

======
visa pasaule ļogās ceļos un izmisumā
jo vienam ir mugurkauls savā neprātā
bet visa pasaule nespēj “sadoties rokās”
jo kaut kur tiks saņemta lielāka nauda

bet tam vienam tas viss ir vienalga
ko tā naidīgā pasaule dara un domā
jo viņam ir vara un tauta krīt kaujās
kamēr pasaule nespēj “sadoties rokās”





=======
Tas arī karo,
Kurš kaut ko kara laikā dara.
Kurš teica,
Ka karš ir tikai nāve,
Ja iekaroto
Dzīvībām tiek sniegta palīdzība.
Kurš teica,
Ka tagad karo tikai citi,
Jo nu jau visi
Nespēj palikt vienaldzīgi:
Viens slepkavo,
Bet ļaužu miljoni
Tam pretī stājas -
Par mieru atbildīgi.

=========
Kāpēc ierocis jau kā maize paliek?
Kāpēc lodes tajā birst kā rozīnes?
Kāpēc komandas kā dziesmas patīk?
Kāpēc asin’s līst kā no vīna glāzes?

Tāpēc arī maize visiem nepietiek.
Tāpēc nav vairs veselīgas dzīves.
Tāpēc komandieri tikai kliedz.
Tāpēc šnabi dzer no pudeles.

Kāpēc kāds pret kādu karā iet?
Kāpēc dzīvība ir lētāka par naudu?
Tāpēc vieni arvien bagātāki tiek.
Tāpēc citiem jādodas uz kaujas lauku.

Kāpēc ļaudīm kaut kas nepietiek!
Kāpēc cenšas pakļaut visu pasauli!
Tāpēc vajag zemeslodi iznīcināt?
Tāpēc bezjēdzīgi aiziet bojā cilvēki?

========
Kāpēc cilvēkam pasaulē vietas nepietiek?
Kāpēc jānogalina izdomāts pretinieks?
Kāpēc ierocim par maizi jāpaliek?
Kāpēc miers ir ienaidnieks?
Tāpēc nauda ir par daudz!
Tāpēc nekā svēta nav!
Tāpēc rīcībā ļaunuma daudz!
Tāpēc cilvēks kļuvis sev drauds!


========
Māmiņ, kāpēc tie onkoļi skraida?
Māmiņ, viss ir tik skaļi un auksti.
Māmiņ, kāpēc tai lidmašīnai izbira pieneņu pūkas?
Māmiņ, gaisā ir dīvainas puķes ...
Māmiņ, kāpēc tas ķieģelis nosita sniegpulksteni?
Māmiņ, paņem mani aiz rokas!
Māmiņ, kāpēc tu baidies to visu -
Māmiņ, es sargāju tevi, kamēr tu meklēji maizi.

======
trausla pasaule
mīlot bez kara
tev tā nepieder
kurinot naidu




========

un kā nu orki priecājās
par uzspridzināto dambi Ukrainā
un nu paši viņi izbauda
ko nozīmē par otra nelaimi
būt laimīgiem
un tie tikai ir tādi grēku plūdi
kad bezjēdzīgā karā
ir jānomirst tiem cilvēkiem
kas svētīti no viņu pašu popiem
nu smejamies un smejamies
par bumerangiem
bet novēlu mums visiem visiem
ka nenodarām otram to ko paši
sev nekad mēs nevēlamies
jo esam taču gudrāki
par nosvētītiem orkiem



Dolor sit amet

Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.


Lorem ipsum dolor sit amet, consectetur adipiscing elit, sed do eiusmod tempor incididunt ut labore et dolore magna aliqua.

Dolor sit amet

Ut enim ad minim veniam, quis nostrud exercitation ullamco laboris nisi ut aliquip ex ea commodo consequat.