tautasdziesmas dzīvesziņa

latvietim ir tautasdziemas
pašapziņa dzīves ziņa
latvietim ir stipri vārdi
tautasdziesmas sirdsapziņa

2020

Latvietim dzīvesziņa ierunāta tautasdziesmā.
Latvietim nav jākrīt ceļos pie mocekļa krustā.

2020

Dzejoļbilžu galerija

Šeit ir teksti, par latviešu tautas vērtībām, kuri noformēti man raksturīgajā stilā: lapa ar stūrīti, uz kura mana monogramma, vai bez tā - tikai ar manu zīmējumu. Drīkst lejuplādēt.

VISUMA SAULGRIEŽI

Saulgriežu laiks
Sagriež sauli
Sagriež laiku
Saules mūžībā
Mūžīgā laikā
Saule griež laiku
Laiks griež sauli
Saulgriežu laikā

Zemei esam
Īsiņš mirklis,
Krikumiņš no mūžības,
Akmentiņš no kalnu grēdas,
Pilieniņš no okeāna,
Laika zibsnis
Tam visam.

Kopkrājums - KLUSUMS

Tumšas ziemas dienas
Aust bezcerīgi pelēkas;
Zemi klāj skatieni, dzīvojot cerībā.

Sniegpārslu lēkšķes
Slīd lēni un nopietni;
Zemi klāj baltu, apņemot klusumā.

Lietus lāses saltas,
Nežēlīgas no debesīm,
Zemi klāj lipīgu, pārvēršot šķīdonī.

Pārsliņu smalkne
Virpuļiem vējā krīt;
Zemi klāj irdeni, tinoties putenī.

Zemu slīdoša saule
Reti uzspīd un žilbina;
Zemi klāj gaišumā, pēkšņi nozūdot.

Gadalaika kaprīzes -
Cilvēka alkatības atbalsis;
Zemi klāj nākotne, pamazām pieradinot.

2020

Kopkrājums "PASAULES VĒJOS"

rudens turas pelēkās peļķēs
bet ziema tur spoguļus veido
lietus mēģina vēl nepadoties
tajā jau sniegpārslas dejo
un ziema gadumijas laiku -
cilvēku pieņemtu sākumu
sirdsapziņām nokrāso baltu
un ļaužu pilnīgam mieram
atļauj sniegpārslām grēkā
vēl vārtīties pasaules dubļos
kamēr pavasaris melnbalto krāsu
draiski pārvērtīs varavīksnē
septiņas krāsas septiņas notis
aiz trejdeviņiem kalniem
trīs reizes trīs zīles dejos
vasaras saulgriežos
dzīvība sāksies
paparžu stingrajos ziedos
atvērti brunči plīvos
ziedēs nobriedīs ražos
un atkal pelēkais rudens
līdz sniegpārslām raudās
kā beigu mūžīgais sākums
papardēs radītām varavīksnēm
dzimušām pavasara ziedos

Jau krāju nākotnei atmiņas,
Par to, ka reiz bija zāle,
Bija zilas debesis un tur saule.
Pamazām pierodu pie nākotnes,
Kā būs, ja reiz izžūs zāle;
Tikai pelēkas debesis,
Un, kas ir saule?

Dzejoļbilžu galerija

Šeit ir teksti, par Visumu - cilvēka saskaņu ar dabu un arī to, kā viņu nepateicīgi posta. Darbi noformēti man raksturīgajā stilā: lapa ar stūrīti, uz kura mana monogramma, vai bez tā - tikai ar manu zīmējumu. Drīkst lejuplādēt.

VĀRDOJUMI

VĀRDOJUMI

Noņemu no tevis nost
Visu dzimtas lāstu,-
Aproku to krustcelēs,
Lai jūs atkal kopā nāktu.

Visu vecu un ļaunu
No tevis projām raidu
Un tevi pieņemu kā jaunu
Un tevi par savu saucu
Lai mēs sadzīvotu

Sadedzinu tīrīšanas vārdus:
Vējā izkaisu to draudu pelnus,
Lai no manis aiznes projām -
Visus tādus ļaunus melnus.

MĀTE ZEMESLODE

laikam laiks ir atbrīvoties
no tiem kas prot vien negausīgi dzīvot
jo zemeslode nebeigs griezties
bez tiem kas dzīvo tikai ņemot

Laiks šodien garām aiziet nākotnē,
Jo mēs tik negausīgi dzīvot gribam.
Bet pasaule var arī viena pati ripot,
Bez visa tā, ko cilvēks rītā pazaudē.

Saules stari Zemei asaras slauka,
Zeme nomocīta, neviens to netaupa.
Saules stari Zemei brūces glauda,
Zeme savainota, alkatīgi radījumi laupa;
Saule un Zeme tiem tikai planētas -
Un radījumi saņem atbildes pļaukas.

DZEJOĻBILDES AR VĀRDOJUMIEM UN ZĪMĒJUMIEM

Galerija raiba, jo, kopš mācos zīmēt, noformējums mainās.

Vārdojumi tapuši dažādās dzīves situācijās gan sev, gan citiem. Pašai pārsteigums - izrādās, ka darbojas. Pie vārdojumiem ielikti arī vēlējumi. Esmu tikai cilvēks - ir arī nejaukas domas. Kā reiz kāda lasītāja par maniem darbiem sacīja, ka esmu drosmīga, jo rakstu to, par ko cilvēki domā, bet baidās runāt. Manuprāt, esmu tikai nekaunīga un ciniska. Bet neko neizdomāju - vārdi nāk paši, atliek tikai paspēt pierakstīt. Reizēm par vārdojuma tekstu "mati ceļas stāvus", bet vārdi neļaujas tos nomainīt pret citiem - galva paliek tukša un viss. Kad uzzināju, ka vārdojumos var būt ļoti simboliskas un vienlaicīgi spēcīgas vārdu virknes, pieņemu tos tādus, kādi "nāk". Ar vārdojumiem iesaku nejokot, jo domforma, arī kā placebo, iedarbojas spēcīgi. Tie darbojas arī kā psihoterapeiti. Piemēram: mazdēliņš niķojās. Tapa vārdi par Niķi. Problēma atrisinājās ļoti vienkārši, jo, ja reiz sācis niķoties, taču nepadosies! Bet izrādās ir izeja - bērna vietā var turpināt niķoties Niķis. Kā mazdēliņš teica: mēs ar Niķi sarunājām ..., es aiziešu uz kaktu parunāties ar Niķi, lai viņam nav garlaicīgi ... (Un, ko es dzirdu? Bērns tam mistiskajam niķim izstāsta savu problēmu.) Teiksiet, ka mācu atbildību novelt uz citiem, šajā gadījumā Niķi? Varbūt. Bet bērns iemācās analizēt savu rīcību un daudz sliktu lietu vairs nenotiek. Viņš mācās atbildību un savaldību, pieklājību. Vecgada vakarā kaktā nolika konfekti, kuru otrā rītā, kā viņš teica: kopā ar Niķi apēdām (pirms brokastīm - konfekte!? Es arī mācījos sapratni - nebļaut uz bērnu, bet atbalstīt labos darbos. Brokastis tika notiesātas ar labu apetīti, bet mājā miers).

Zīmējumi? Zīmju valoda. Kā viens vieds cilvēks teica: zīmē, kā jūti, jo zīmējumi ir tas pats, kas dzejoļi - ziņas, kuras nāk caur tevi.

Darbi tiek noformēti man neraksturīgā stilā. Šeit tā ir rūtiņu lapa bez stūrīša, bet ar manu autogrāfu.

Neiesaku lejuplādēt, bet iesaku pašiem tos uzrakstīt uz papīra lapiņas ar zilas krāsas rakstāmo.

Dzejoļbilžu galerija

Šeit ir teksti, par mūsu māti Zemeslodi - par to, kā viņu posta divkājaini radījumi un par to, ka tie jau viņai ir apnikuši. Darbi noformēti man raksturīgajā stilā: lapa ar stūrīti, uz kura mana monogramma, vai bez tā - tikai ar manu zīmējumu. Drīkst lejuplādēt.