Z  2024.

*****

Ziemas prieki nu ir gana,
Sniegpulksteņi raugās:
Arī gaisā pavasari mana,
Gājputni jau lido mājās.

Z

Z  2023.

Zāles zilajās debesīs
Mani sapņi aizlaižās,
Palieku viena, asarās,
Debeszaļajās pļavās.

Manas cerību krāsas
Tāpēc jau nemainās:
Kā dienās naksnīgās,
Tā arī naktīs gaišajās.

Man jauni sapņi nāk,
Un krāsas piesakās,
Kā varavīksne stāv -
Man tikai jāizvēlās.

zied ievas upmalā
un ievas zied parkā un mežā
kur tu mani vazā
iestādīsim ievas savā dārzā

Zeme ir tikai mirklis
No manas dzīves
Man tā ir mūžība
Kur aizeju

Zeme tikai tas šķirklis
No manas mūžības
Un atkal būs brīdis
Kad atnāku

Z  2022.

Zied ūdensrozes Vecpiebalgā,

Un vardes aizlēkā pa lapām,

Jo puķes spoguļojas ūdenī,

Un varžu koris dīdās krastā.

Salst ūdensrozes ziemas vaigā,

Un arī vardes aizbēg projām,

Jo visi ziedu kausi pazūd salā,

Un uzzied košās leduspuķēs.

Žoga šķirbā tava nagla -

Kaimiņienes pusē.

Tur nu tai būs īstā vieta,

Lai tā tālāk rūsē.

Manai sētai dēļi kārtībā.

Tajos tagad meistars strādā:

Kārtīgs āmurs, naglas stingras -

Netraucē vairs kaimiņienes šķirbas.

......

zūd pagātnes domas
dziest arī atmiņas
viss reiz beidzas
un neatgriežas
no turienes
bez savas
vietas

zūdu ar atkušņa taku
dubļainā zemē plūstu
valgajā ceļā pametu visu
salā tecēt ir jau par vēlu

Z  2021.

Z  2020.

Zeme satumst zem kājām,
Un debesis atveras aprīt,
Gaisu griež kliedziens:
Negribu sevi mānīt!
Bet zeme nevēlas,
Arī debesis atvemj,
Gaiss nobirst gabalos,
Jo nevar mani mainīt!

Kopkrājums "PASAULES VĒJOS"

Z  2019.

.....
zinu
ka ir balta zeme
zinu
ka ir melnas debesis
zinu
kur es dubļus brienu
zinu
kur es spārnus vēcinu
pati
pasauli sev griežu
pati
virzu savu kompasu   
pati
savu dzīvi krāsoju
pati
esmu nesalīdzināma - ne ar vienu

Kopkrājums - "PASAULES VĒJOS"

Z  2019.

Z 1980-tie

(pusaudzes dzejoļi)

Zieds samīts,
bet smarža
paliek.

Tu aizej,
bet mīlestība
paliek.

Tu aizej,
bet manas pēdas
paliek.

Z 

Zeme
no manis līdz horizontam
uzarta, apstādīta, noaugusi,
zaigo kā varavīksne -
koku, ēku, upju, ezeru
un ļaužu krāsā.

Pa šo varavīksni
man lemts
bezgalīgus kilometrus nostaigāt
atstājot tur savas pēdas ...
Kādas tās būs?
Vai pratīšu skaisti iet?

Z  1970-tie

 (manas bērnības dzejoļi - pirmie mēģinājumi)

Zelta saulīte debesīs,
Viņas gaisma pāri līst;
Viņa mīļa, viņa laba,
Viņa ir kā māmuliņa.

1979

Z